Latvija, Latvija! Dzimtene mana pie Gaujas.
Kalnāji, lejas un ezeru mirdzējums zils,
Tevi skauj birztalu elpa un Daugavas kraujas.
kas rudeni nes
uz vējspārnu mākoņiem zemiem,
pārslu mirdzums, kas baltojas
zem Ziemsvētku dzidrajiem zvaniem,
un ābele rožaini ziedošā,
ozols Daugavas krastā,
pļavas, un pļavās smaržīgās,
Jāņuguns neparastā!
Mums pieder dziesma,
ko jūra šalc
pār viļņu galiem un siliem,
kas spēkā ņemas, jo balsis sauc
no Zemes un Debesu dzīlēm -
par Latviju izliets ir asiņu daudz,
nav asaru avots vēl rimis
un, kamēr sevi par latvieti sauc,
tu viņas svētībai dzimis!
Sanāciet kopējā pulkā,
Tēvzemi slavējiet,
Sanāciet kopējā pulkā,
Uzvaru nosviniet!
Iededziet svecītes rokā,
Tautas varoņus pieminot,
Iededzot svecītes rokās,
Tēvzemei mūžību noveliet!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.