Visgarākā
diena, visīsākā nakts - vasaras saulgrieži.
Jāņi - gada lielākie un krāšņākie
latviešu svētki. Dabā - visi ziedi pilnā plaukumā, ne velti diena pirms Jāņiem
tiek saukta par Ziedu vai Zāļu dienu. Vasaras saulgriežos,
ievērojot tautas tradīcijas, var piedzīvot atklāsmi, ka esam dabas bērni.
Tieši vasaras saulgriežos var fiziski sajust, kā visa dzīvā radība saņem
spēkus un uzplaukst neparastā krāšņumā.
Latvieši vasaras saulgriežos
godina Saules spēku un nozīmi pasaules mūžīgajā auglības rituālā. Vasaras
saulgriežu simbols simbols - saules disks; krāsas - zaļā, sarkanā, dzeltenā,
zeltainā.
2015.
gada 21. jūnijā 19:40 iestājas vasaras Saulgrieži, kas ir svarīgs punkts gadā.
Mēness tajā laikā ir Lauvas zīmē un tuvojas Jaunavas zīmei, kas ir ļoti
praktiska, tādēļ vēl jo vairāk varam pievērsties vērtīgo ārstniecības augu
vākšanai, dārza iekārtošanai un praktiskām lietām. Skaisti sagaidīt šo laiku ar
saviem tuvajiem, kas mīļi.
Vasaras
Saulgrieži. Tieši šis ir tas posms, kad daba ir pilnbriedā un gatava mums dāvāt
visu to labāko, ko ir sarūpējusi! Noteikti 21. jūnijā veltiet laiku, lai
atrastos dabā un ņemtu tās labumus. Šī ir labākā diena gadā, lai vāktu
ārstniecības augus gan veselības uzlabošanai, gan enerģijas iegūšanai, jo tie
visa gada garumā saglabā savu maģisko spēku.
Tradīcijas Saulgriežus gaidot (Saulgriežu dienā)
- Visi
vai vismaz mājas saimnieki ceļas agri, lai pulksten 4.29. sagaidītu un
saullēktā sveiktu Saulīti. Godina Saulīti, novēl viņai ilgu mūžu un labu
veselību, lūdz to arī sev un saviem tuviniekiem.
- Pulksten
19:40 Saulgrieži. (2015.gadā) Sveicina Saulīti ar laba vēlējumiem. Izsaka
savas vēlēšanās, kurām būtu jāpiepildās līdz nākamajiem Saulgriežiem.
- Vīri
sagādā bērzu meijas, kādu pīlādžzaru un ozolzarus vainagiem, gatavo trejus
vārtus (Saules pavadīšanai, sagaidīšanai un jāņubērniem), ugunskuru
(stateniski vai akas veidā). Ceļ gaisā un labi nostiprina pūdeli.
Pārbauda, vai pietiks malkas visai naktij. Pūdeles kārti, trejus vārtus,
ugunskuru pušķo ar vītnēm.
- Sievas
lasa jāņuzāles, ar meijām un jāņuzālēm pušķo pagalmu, istabas stūrus,
galdu, durvis, gultas, apsprauž laukus, dārzus, kūtis… Pie visām ieejām
liek dadžus un nātres. Uz grīdas kaisa sasmalcinātas kalmes.
- Vij
zāļu vītnes (daudz), pin vainagus visiem svētku dalībniekiem, vīriem no
ozola zariem, sievām no trejdeviņām zālītēm.
- Sagatavo
pērnos vainagus dedzināšanai ugunskurā.
- Vāc
dziedinošas zāļu tējas. Griež pirtsslotas.
- Pusdienās
vāra Jāņu zupu ar jaunajiem dārzeņiem un zaļumiem. Gatavo bagātīgu svētku
galdu vakara svinēšanai: sieru, pīrāgus, apaļus, kā saule plāceņus un
maizi, zemenes, jaunos dārzeņus, zaļumus, zivju un gaļas ēdienus atkarībā
no vēlmēm un iespējām, pašdarinātu alu vai kvasu, bērzu sulas.
- Var
kurināt pušķotu pirti arī šajā dienā. Sievietes noberžas ar lupstājiem, ja
vēlas pievilināt kādu vīrieti.
- Vakarpusē
uzpošas, sievas liek galvā vainagus, sāk dziesmas.
- Pagalma
vidū sagaida viesus, visus apdzied, sievas appušķo vīrus ar ozollapu
vainagiem. Vainags visiem paliek galvā visu nakti. Ja vajag zīlēšanai, pin
divus.
- Saimnieki
pasniedz sieru un alu.
- Uzsāk
līgot un dziedāt jāņudziesmas. Aplīgo cits citu, dod cits citam jāņuzāles.
Aplīgo dažādas mājas vietas, lietas un dzīvniekus, appušķo māju ar
jāņuzālēm, uzliek vainagus akai, kūtij, pirtij. Apstaigā, aplīgo, pušķo
dārzus, laukus un pļavas.
- Pulcējas
pie dižākā ozola, apdzied un rotā to.
- Neilgi
pirms saulrieta pulksten 22.22 dodas uz svinību vietu. Ieiet pa trešajiem
– jāņabērnu vārtiem.
- Dzied
Saules pavadīšanas dziesmas.
- Sapulcējas
aplī ap ugunskuru un mājas saimnieks aizdedz to, lai ugunskurs sāktu degt
Saules rietēšanas brīdī. Nedrīkst nokavēt! Uguni aizkurot, ziedo maizi ar
medu, sieru, avota ūdeni vai alu, jāņuzāles. Visi pēc kārtas ziedo ugunij
graudus un sēklas, izsakot dažādus laba vēlējumus. Met ugunī pērnos Jāņu
vainagus. Dzied dziesmas, iet rotaļās, dejo. Ugunij jādeg līdz saullēktam
pulksten 4.29.
- Ja
ir paredzēta, tiek aizdegta pūdele (tad to dedzina pirmo un pārnes uguni
uz citām vietām vai arī aizdedz pusnaktī), ripina no kalna degošu
saulesratu, dedzina uguns skulptūras, palaiž ūdenī pušķotu uguns plostu…
- Sadziedāšanās
un rotaļu starplaikos jāņabērni pulcējas ap galdu, uz kura liek atnestos
ciemakukuļus un saimnieku cienastu. Ja vēlas uz uguns gatavot ēdienu,
iekur citu ugunskuru, nedrīkst izmantot galveno. Alu dzer no kausiem,
nevis no pudelēm.
- Pusnaktī:
1) neprecētās meitas met trejdeviņu ziedu vainagu ozolā vai
ābelē. Cik reižu tas nokrīt, tik daudz gadi jāgaida līdz kāzām.
2) meitas nopin 2 zīlējamos vainagus sev un puisim, palaiž
ūdenī un skatās, kuri vainagi sapeld kopā.
3) meitas iet „spīganās” vai „raganās” – plikas satinas
palagos, vaļējiem matiem, skraida un ļaujas noķerties tieši īstajam.
4) Dodas meklēt papardes ziedu.
- Saulgriežu
naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Brien un vārtās pa rasu,
To savāc ar dvieļiem, glabā pudelītēs un izmanto dziedniecībā.
- Pulksten
4.29. īpaši svinīgi ar dziesmām sagaida Sauli.