Vasaras saulgrieži

Visgarākā diena, visīsākā nakts - vasaras saulgrieži. 

Jāņi - gada lielākie un krāšņākie latviešu svētki. Dabā - visi ziedi pilnā plaukumā, ne velti diena pirms Jāņiem tiek saukta par Ziedu vai Zāļu dienu. Vasaras saulgriežos, ievērojot tautas tradīcijas, var piedzīvot atklāsmi, ka esam dabas bērni. Tieši vasaras saulgriežos var fiziski sajust, kā visa dzīvā radība saņem spēkus un uzplaukst neparastā krāšņumā. 

Latvieši vasaras saulgriežos godina Saules spēku un nozīmi pasaules mūžīgajā auglības rituālā. Vasaras saulgriežu simbols simbols - saules disks; krāsas - zaļā, sarkanā, dzeltenā, zeltainā.

2015. gada 21. jūnijā 19:40 iestājas vasaras Saulgrieži, kas ir svarīgs punkts gadā. Mēness tajā laikā ir Lauvas zīmē un tuvojas Jaunavas zīmei, kas ir ļoti praktiska, tādēļ vēl jo vairāk varam pievērsties vērtīgo ārstniecības augu vākšanai, dārza iekārtošanai un praktiskām lietām. Skaisti sagaidīt šo laiku ar saviem tuvajiem, kas mīļi.

Vasaras Saulgrieži. Tieši šis ir tas posms, kad daba ir pilnbriedā un gatava mums dāvāt visu to labāko, ko ir sarūpējusi! Noteikti 21. jūnijā veltiet laiku, lai atrastos dabā un ņemtu tās labumus. Šī ir labākā diena gadā, lai vāktu ārstniecības augus gan veselības uzlabošanai, gan enerģijas iegūšanai, jo tie visa gada garumā saglabā savu maģisko spēku.

Tradīcijas Saulgriežus gaidot (Saulgriežu dienā)

• Visi vai vismaz mājas saimnieki ceļas agri, lai pulksten 4.29. sagaidītu un saullēktā sveiktu Saulīti. Godina Saulīti, novēl viņai ilgu mūžu un labu veselību, lūdz to arī sev un saviem tuviniekiem.
• Pulksten 19:40 Saulgrieži. (2015.gadā) Sveicina Saulīti ar laba vēlējumiem. Izsaka savas vēlēšanās, kurām būtu jāpiepildās līdz nākamajiem Saulgriežiem.
• Vīri sagādā bērzu meijas, kādu pīlādžzaru un ozolzarus vainagiem, gatavo trejus vārtus (Saules pavadīšanai, sagaidīšanai un jāņubērniem), ugunskuru (stateniski vai akas veidā). Ceļ gaisā un labi nostiprina pūdeli. Pārbauda, vai pietiks malkas visai naktij. Pūdeles kārti, trejus vārtus, ugunskuru pušķo ar vītnēm.
• Sievas lasa jāņuzāles, ar meijām un jāņuzālēm pušķo pagalmu, istabas stūrus, galdu, durvis, gultas, apsprauž laukus, dārzus, kūtis… Pie visām ieejām liek dadžus un nātres. Uz grīdas kaisa sasmalcinātas kalmes.
• Vij zāļu vītnes (daudz), pin vainagus visiem svētku dalībniekiem, vīriem no ozola zariem, sievām no trejdeviņām zālītēm.
• Sagatavo pērnos vainagus dedzināšanai ugunskurā.
• Vāc dziedinošas zāļu tējas. Griež pirtsslotas.
• Pusdienās vāra Jāņu zupu ar jaunajiem dārzeņiem un zaļumiem. Gatavo bagātīgu svētku galdu vakara svinēšanai: sieru, pīrāgus, apaļus, kā saule plāceņus un maizi, zemenes, jaunos dārzeņus, zaļumus, zivju un gaļas ēdienus atkarībā no vēlmēm un iespējām, pašdarinātu alu vai kvasu, bērzu sulas.
• Var kurināt pušķotu pirti arī šajā dienā. Sievietes noberžas ar lupstājiem, ja vēlas pievilināt kādu vīrieti.
• Vakarpusē uzpošas, sievas liek galvā vainagus, sāk dziesmas.
• Pagalma vidū sagaida viesus, visus apdzied, sievas appušķo vīrus ar ozollapu vainagiem. Vainags visiem paliek galvā visu nakti. Ja vajag zīlēšanai, pin divus.
• Saimnieki pasniedz sieru un alu.
• Uzsāk līgot un dziedāt jāņudziesmas. Aplīgo cits citu, dod cits citam jāņuzāles. Aplīgo dažādas mājas vietas, lietas un dzīvniekus, appušķo māju ar jāņuzālēm, uzliek vainagus akai, kūtij, pirtij. Apstaigā, aplīgo, pušķo dārzus, laukus un pļavas.
• Pulcējas pie dižākā ozola, apdzied un rotā to.
• Neilgi pirms saulrieta pulksten 22.22 dodas uz svinību vietu. Ieiet pa trešajiem – jāņabērnu vārtiem.
• Dzied Saules pavadīšanas dziesmas.
• Sapulcējas aplī ap ugunskuru un mājas saimnieks aizdedz to, lai ugunskurs sāktu degt Saules rietēšanas brīdī. Nedrīkst nokavēt! Uguni aizkurot, ziedo maizi ar medu, sieru, avota ūdeni vai alu, jāņuzāles. Visi pēc kārtas ziedo ugunij graudus un sēklas, izsakot dažādus laba vēlējumus. Met ugunī pērnos Jāņu vainagus. Dzied dziesmas, iet rotaļās, dejo. Ugunij jādeg līdz saullēktam pulksten 4.29.
• Ja ir paredzēta, tiek aizdegta pūdele (tad to dedzina pirmo un pārnes uguni uz citām vietām vai arī aizdedz pusnaktī), ripina no kalna degošu saulesratu, dedzina uguns skulptūras, palaiž ūdenī pušķotu uguns plostu…
• Sadziedāšanās un rotaļu starplaikos jāņabērni pulcējas ap galdu, uz kura liek atnestos ciemakukuļus un saimnieku cienastu. Ja vēlas uz uguns gatavot ēdienu, iekur citu ugunskuru, nedrīkst izmantot galveno. Alu dzer no kausiem, nevis no pudelēm.
• Pusnaktī:

1) neprecētās meitas met trejdeviņu ziedu vainagu ozolā vai ābelē. Cik reižu tas nokrīt, tik daudz gadi jāgaida līdz kāzām.

2) meitas nopin 2 zīlējamos vainagus sev un puisim, palaiž ūdenī un skatās, kuri vainagi sapeld kopā.

3) meitas iet „spīganās” vai „raganās” – plikas satinas palagos, vaļējiem matiem, skraida un ļaujas noķerties tieši īstajam.

4) Dodas meklēt papardes ziedu.

• Saulgriežu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Brien un vārtās pa rasu, To savāc ar dvieļiem, glabā pudelītēs un izmanto dziedniecībā.
• Pulksten 4.29. īpaši svinīgi ar dziesmām sagaida Sauli.