Marts ir dzejnieces Aspazijas jubilejas mēnesis. 16.martā atzīmējam izcilās latviešu literātes 150 gadu jubileju.
Tāda es esmu
Tik jautra kā burbuļu avotiņš,
Tik sēra kā pāri tam vītoliņš,
Deg acīs zaļš spītības uguntiņš,
Iz pirkstu galiem skrej zibentiņš -
Jā, tāda es esmu - To zinat!
Nu nākat un manu mīklu minat!
Tik sēra kā pāri tam vītoliņš,
Deg acīs zaļš spītības uguntiņš,
Iz pirkstu galiem skrej zibentiņš -
Jā, tāda es esmu - To zinat!
Nu nākat un manu mīklu minat!
Starp ikdienas rūpju skārieniem,
Starp pārdzīvotiem uzskatiem,
es esmu kā roze starp rāceņiem,
Kā uguns starp sausiem žagariem -
Jā, tāda es esmu - to zinat!
Nu nākat sev pirkstus apdedzinat!
Starp pārdzīvotiem uzskatiem,
es esmu kā roze starp rāceņiem,
Kā uguns starp sausiem žagariem -
Jā, tāda es esmu - to zinat!
Nu nākat sev pirkstus apdedzinat!
/dzejoļa autors Aspazija/
"Lielās latviešu
dzejnieces Aspazijas dzejas pasaule ir unikāla. Katrs viņas radītais dzejolis
slēpj sevī šīs unikalās pasaules daļiņu – viņas dvēseles, viņas sirds, viņas
likteņa mīklu.
Lasot šo dzeju,
rodas nepārvarama tieksme atminēt tās mīklu , izjust dzejnieces pārdzīvojumu un
domu dziļumu, to patieso jēgu.
Šajā krājumā ir
dzejnieces Mīlas mīklas – tās maigums un līksme, ilgas, lepnums un rūgtums:
Sen sfinksas mīklas
Jau atsegtas ir,
Tik viena – kas
mīla? –
Vēl jāizšķir…
Un viņas nemainīgās
piederības apliecinājums Patiesumam, Lielumam , Daiļumam:
Es visur rada esmu
lielumam,
Ar sīkumu, ko apņemt
var ar roku,
Ar zemumu es gurdi
zemē ploku,
Ja mani važās liktu,
mani lauztu –
/Ruta Marjaša/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.