Visiem saulains sveiciens pavasara Saulgriežu svētkos!
Lūk daži skaidrojumi un fakti-
Nodibinājuma
Māras loks dibinātāja Irēna
Saprovska:
"Lielā diena
ir diena, kad Saule kāpj debesu kalnā, - tas ir saistīts ar gaismas galīgo
uzvaru pār tumsu - tā ir Lieldienu īstenā nozīme, un tam bija pakārtoti visi
riti un visas izdarības. Lielā diena ir jādaudzina Pavasara
saulgriežos, kas parasti ir laikā no 20.-23. martam. Visa muļķība ir
tajā apstāklī, ka daļu no tautas ir novirzījuši no pareiziem saulgriežiem uz
svinēšanu, kas saistīta ar personu un personifikācijas godināšanu,
bet svētki ir svinami Saulītei par godu."
Kas ir
Lieldienas jeb Lielā diena
Lieldienas jeb Lielā diena ir
pavasara saulgriežu svinības – gaismas uzvara pār tumsu un Saules
atmoda.
Ko Lieldiena
man
atnesa Lieldienīte
man vaicā,
Par
gadskārtas
gaidījumu? Kur
tie kāra šupolītes?
Vienu pašu
zīdautiņu
Straujas upes maliņā,
Vējiņam
vicināt. Ozoliņa zariņā.
Kad
gadskārtā Saule ir tik augstu pakāpusies debesu kalnā un dienas garums ir tik
liels, ka sāk pārspēt nakti, tad šim notikumam par godu visas pirmtautas
svinējušas Lieldienu jeb LIELO DIENU. Lieldienas ir pavasara svinamais laiks –
PAVASARA SAULGRIEŽI.
Pēc senas
teiksmas šai laikā Dievam esot šūpulis kārts – Dievam rīkotas krustabas.
Dainās
redzamākie Lieldienu piederumi – olas un plācenis, kas simbolizē SAULI un SAULES
ATMODU. Vairums seno gadskārtas svinību cilvēkotas kā vīriešu kārtas
teiksmu tēli – Dievadēli, bet Lieldienas ir sieviešu kārtas vārds.
Lieldienu
svinību personificējums ir liela sieva Mārgieta (kārtējā Māras izpausme)
un trīs māsas:Anna, Maija, Grieta. Trīs māsas saskan ar
Lieldienu svinamo dienu skaitu.
Lieldienas,
tāpat kā citi gadskārtas teiksmu tēli, nenāk tukšām rokām – olas, plāceņi cilvēkiem; asni
un zaļa zāle – ārēm un laukiem. Lieldienu svinīgais ēdiens ir olas, kas
simbolizē Sauli. Lieldienas svin trīs dienas. Lieldienu dainas runā par zelta,
sudraba un baltām olām. Šīs krāsas simbolizē enerģijas: zelta – Dieva enerģiju,
sudraba – Māras, bet balta – Laimes enerģiju.
Nozīmīgākie
Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, arī Lieldienu ēdienu
gatavošana un šūpoļu kāršana. Ļaužu dzīvē skaļu prieku par Lieldienu tuvošanos
izteic rotāšana un gavilēšana. Tā ir jaunu meitu dziedāšana klusos pavasara
vakaros, apdziedot dabas atmodu, puķes un jaunu ļaužu attieksmes. Gavilēšana ir
īpašs dziedāšanas veids, kas savā pirmatnējā nozīmē izpauž sasaukšanos,
sazināšanos, saūjināšanos. Kad dzird meitas gavilējam un rotājam, tad
Lieldienas nav vairs tālu. Arī Lieldienas pašas atbrauc gavilēdamas.
Lieldienu
jaukākā izprieca ir šūpošanās,
kas simbolizē teiksmās minēto sūpļa kāršanu Dievam. Parasti šūpolēm cirstas
ozola vai oša koka kārtis.Tāpat pazīstamas rotaļas „Ripu sišana”, kur ripa ir
Saules zīme, kā arī „Putnu dzīšana” vai „Putnu šaušana” – priecīgi
gājieni lielā pulkā ar dziesmām un mūziku, tikai gājiena dalībnieki vairs
nav noviepušies kā ziemas pusē – Mārteņos, Ziemassvētkos, Meteņos.
Zem aizdzenamiem putniem esot domātas raganas, skauģi un nelaimes.
Lielā
diena ir diena, kad nāk Saule atpakaļ uz mūsu Māras zemi.
Tas ir
saistīts ar gaismas vai, pareizāk, Dieva gaismas triumfu –
uzvaru
pār tumsu.
Tā ir
Lieldienu īstenā nozīme, un tam bija pakārtoti visi riti un visas
izdarības.
Zaļā
Ordeņa - Pasaku mājas "UNDĪNE" gadskārtu svētki tiek rīkoti saskaņā
ar seno Deviņu Sauļu kalendāru
„Pavasara vienādībās saule,
savā ekliptikas ceļā šķērsojot debess ekvatoru, iziet cauri pavasara
ekvinokcijas punktam, un Pasaku Pūķa dvēsele, gaisā jūtot neievākta medus
smaržu no vēl neuzplaukušām rozēm, pamet vēlmju, kaislību un acumirkļa ilūziju
zemi, lai savu spārnu vējā celtos augstāk, tuvāk mūžīgās gaismas un bezgalīgo
ideju okeānam.Ikviens stāsts, pasaka, leģenda senas tradīcijas mūsdienu interpretācija ir ceļš līdzsvara meklējumiem starp Dieva radīto dabas un cilvēka paša spēkiem veidoto dvēseles pasauli. Pati patiesība ir tajā pasaulē, uz kuru pavasara vienādībās dodas mūžvecais pasaku pūķis, un kurā, cits agrāk, cits vēlāk mēs visi ceram nonākt. Putnu dzīšanas rotaļa, bultu šaušana ir atspulgs no sena rituāla, kura nolūks ir atgādināt, ka pavasara vienādības, sniega kušana, ledus iešana ir īstais brīdis veļu valstī aizgājušajām dvēselēm turpināt uzsākto ceļu uz „to pasauli", cilvēkiem atbrīvot savu prātu no visa liekā- dusmām, naida, ziemas grūtuma, noguruma un slimībām. Pavasara saullēkti- sniega un ledus kristāliņiem pārvēršoties dzīvajā-strukturētajā ūdenī, ir īpaši. Lieldienu rītā tas ir pavisam īpašs un brīnumains notikums, kas katru šī notikuma dalībnieku piepilda ar tīru gaismu un skaidrību. Sevišķi tos, kam ikdienas steigā izdodas atrast sevī spēku šim notikumam kaut mazliet pagatavoties-pirms svētkiem īsāku vai garāku laiku gavētu, sakārtotu savu māju un domas, Lieldienu rītā nomazgāties avotā vai upē, izšūpoties šūpolēs, nodziedāt skaistu, garu, maģisku dziesmu. Šūpoles ir ne vien līdzsvara simbols, bet arī palīgs cilvēka garīgās enerģijas un auras sakārtošanai, tāpat kā Lieldienu mantra „apaļš kā pūpols, vesals kā pūpols" ir sena dabas maģija. Labs veids, kā palīdzēt saviem tuvākajiem, ir viegli iepērt viņus ar pavasarīgi pūkainiem pūpolzariem, atkārtojot šo mantru. Senāk Pavasara vienādības svinēja visi, latviešu variantā pat vesalas 4 dienas- astronomisko vienādību dienu un vēl 3 nākamās.
Priecīgi un raibi svētku gājieni, rakstītas jostas, krāsaini tērpi, īpašas dziesmas, rotaļas, rituāli, ēdieni, saullēkta sveikšana pūķupes malā, bezsvara sajūta šūpolēs, intuitīvo zemapziņas dzīļu atklāšanās.
Katram pašam ir jāuzmin, kas ir pasaku pūķis senajās leģendās un ticējumos - simbols, teiksmu tēls, dieva dēls, saules zirgs, svētais gars, dabas spēks, tumša enerģija, ķīniešu provokācija, dinozaurs, iedvesmas avots, zvaigžnu kuģis, Vinnija Pūka avārija?
Varbūt pūķis ir cilvēka prāts? Ienaidnieks, ja nespējam to savaldīt; gudrs un neuzvarams sabiedrotais tad, ja ir izdevies uzvarēt grūtākajā no visas pasaules cīņām - cīņā pašam ar sevi. ” ***
