Dziesmu un deju svētki ir klāt

Dziesmai šodien liela diena... Par to vēstīs fanfaras, plīvos 1873. gada un 2018. gada Svētku karogi. Tos šķir un vieno 145 gadi. Bet izjūtas ir nemainīgas – lepnums par savu tautu, zemi, tradīcijām. Prieks par to, ka sarežģītajos vēstures līkločos dziesma, deja un mūzika ir bijušas tās, kas tautu vienojušas un saliedējušas. Dziesmu un deju svētki – neaizmirstams amatiermākslas fenomens ar pusotra gadsimta ilgajām tradīcijām!

XXVI Vispārējie  latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

 

Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un  starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības.

No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVI Vispārējos Dziesmu un XVI Deju svētkos gatavojas piedalīties ap
40 000 dalībnieku (3421 amatiermākslas kolektīvs).

Lai 12 000 kora dziedātāju un 17 000 dejotāju, tūkstošiem mūziķu, tautas lietišķās mākslas meistaru, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieku varētu piedalīties Svētkos, piecu gadu garumā rit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti. Un tad ik pēc pieciem gadiem viņi visi no Latvijas pagastiem un mazpilsētām saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību. Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgo ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.

Avots: https://dziesmusvetki.lv/par-svetkiem/2018/