Ko nozīmē Advente, un kāpēc svētku vainagā ir četras svecītes?

Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”, un Adventes laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Jāteic, ka Ziemassvētki - 24. decembris nav vēsturiskais Jēzus Kristus dzimšanas datums. To par Dieva Dēla dzimšanas datumu noteica kristīgā baznīca, svētkus pieskaņojot pirmskristīgajiem dažādu tautu pagānu svētkiem, ziemas saulgriežiem.

Adventes laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. Advente tiek saistīta ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet  ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība.

Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā.

Tomēr Adventes vainagam, ar kuru Ziemassvētku gaidīšanas laikā rotājam parādes durvis, savas darbavietas un dzīvokļus, nav nemaz tik sena vēsture. Tiek uzskatīts, ka pirmo Adventes vainagu 1833. gadā Hamburgā (Vācija) izveidoja evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Hinriks Vicherns, kurš bija nodibinājis tā saucamo Skarbo māju – patversmi grūti audzināmiem pusaudžiem. Vicherns mēģināja šos bērnus pāraudzināt no nekārtīga uz kārtīgu dzīvesveidu. Sākot Adventes laiku, mācītājs Vicherns 1833. gadā kopā ar bērniem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm, jo togad Adventes laiks ilga 23 dienas. Kopš tā laika Advente ir tikusi svinēta dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām – svētdienas svecēm. http://www.kasjauns.lv